Dzejoļi, pasakas un citi literāri darbiņi

Drošība mājturības nodarbībās pirmsskolā

Darbarīki uz galda stāv

Rosība jau ritēt sāk
Otas pie mums lidot māk
Šodien mākslas darbi top
Īlens šodien atpūšas
Brīvdienu nu paņēmis
Apzinīgi mēs strādājam, drošību pamanām.

Autors- Daugavpils Universitātes IVF studente Linda Vaišļa





Jānīti,Jānīti ,uzmanīgs esi,
Darbā ar šķērēm ,kad papīru griez!
Šķēres ir asas,tās savainot var,
Ne tikai tevi,bet arī draugu!

Anniņ,kad lellītei kleitiņu šuj,
Ar adatu rīkojies droši!
Lai pirkstiņi sāpīti nejūt,
Un kleitiņa izdodas koša!

Kārlim ir šķēres asas,
Viņš zina,ka spēles ar tām mazas!
Viņam ir pieredze skumja,
Un sāpīgais pirkstiņš to vēl jūt!

Lienīte šuj runcim mici,
Krāšņu pogu sānā liek!
„Vai,vai,sāpe pirkstiņā!”
„Uzmanīga,Lienīt esi,kad ar adatiņu šuj!”

Bērni esiet uzmanīgi,
Griežot,šujot ,līmējot .
Katrs darbs ir atbildīgs,


 Galvenais ir drošība!

Autors- Daugavpils Universitātes IVF studente Jolanta Vilcāne

Ņem šķēres ļoti uzmanīgi
Aiz diviem maziem riņķišiem, 
darbojies rūpīgi
cip- cip, cap-cap

***
Asa, asa adatiņa
izlien cauri audumiņam,
Izšuj kādu zīmējumu 
un noliec to mīkstā audumiņā

***
Padod šķēres uzmanīgi
Aiz diviem skaistiem riņķīšiem. 
Pasmaidi tam cilvēkam, 
kuram tagad šķēres.


Autors- Daugavpils Universitātes IVF studente Anastasija Lese

Ziemassvētku dzejoļi bērniem 
http://pnc.lv

Zaķēns mežā ezi sauc,
Kur gan palicis mans draugs.
Sniegi snieg un puteņo,
Kā lai tagad atrod to.
Vāverīte kokā smej,
Velti draugu meklēt ej,
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs.

***
Vai tu zini eglīte
Cik tu šodien skaista
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās


Vai tu zini eglīte
Cik mums līksmas sirdis
Tev mēs dziedam dziesmiņas
Tu jau viņas dzirdi


Vai tu zini eglīte
Kāpēc mēs tā smaidām
Pašu sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām
***


Katrā brīnumsvecītē
Maziņš brīnumiņš.
Ne čiku, ne grabu -
Sēž iekšā viņš.


Kad pāri eglītes pleciem
Sudraba vītnes vijas un jūk
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.
***


Sala tētim darba daudz,
Meža zvērus talkā sauc -
Drīz vien Jaunais gads būs klāt,
Jāsāk balvas darināt.


Lācis cērts un zarus šķin,
Žubes šuj un dzijas trin,
Zaķis krāso, dzenis kaļ,
Vāverīte riekstus maļ.


Veikli darbs uz priekšu rit,
Jautri dzeņa āmurs sit.
Sala tētim priecīgs prāts -
Jaunais gads lai sveicināts!
***


Visi lāči miegā, visi ezī sniegā,
Visas peles alās, klusums malu malās.


Zivis guļ zem ledus, bites- tur, kur medus,
Brūnaliņas kūtīs, leduspuķes- rūtīs.


Tikai savā kaktā- gailis augstu laktā,
Dzied viņš balsī skaļā; logi, durvis vaļā.


Lausks iet gar paksi- gailis tiešām traks ir!
Pamodinās ļaudis, kumeliņus raudus.


Tad ar basām kājām prom uz Rūķu mājām
Iet viņš soli vingru prom pa ledu stingru.
***


Reiz mežā dzima eglīte un mežā auga tā,
Tik slaida, skaista, zaļoksna bij' ziemā, vasarā.


Dzied dziesmu viņai putenis un miegā ieaijā,
Sals sniega segā satinis, lai nenosaltu tā.


Zem eglītes mazs zaķītis, kaut bailīgs, draiskuļo,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks tai garām aizcilpo.


Klau, sniegs kā dzied zem ragavām pa meža biezokņiem,
Tur zirdziņš kājām pinkainām skrien sīkiem riksīšiem.


Velk ragaviņas bērītis, sēž iekšā vectētiņš,
Mums eglīti ir nocirtis līdz pašai saknei viņš.


Tu uzposta un greznota pie mums nu esi te,
Cik daudz, daudz prieka mazajiem tu nesi, eglīte.
***


Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.


Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.


Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.


Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vienu mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.


Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav šeit vāveres!

Dzejoļi par krāsām

Dzeltenā krāsa

Dzeltenas saules pielietā dārzā
Dzeltena saulespuķe zied.
Dzeltena, dzeltena dzīvība vāra
Cālēnu mazu pie vaiga man liek.
http://www.dzeja.info/dzejolis/27833/autors_lid=745643


Dzeltens, tu pavasarī sāciens un rudenī beidzies,
Bet kapēc tu ziema projām steidzies?
Saule vasarā skaisti smaida
Un tapēc šī dienas mēs ilgi gaidām.

Pavasarī pienēnītes pagriež man vaigu
Un pa dzeltenām pļavām es skaidru.
Rudenī augļi un dārzeņi auguši,
Kā arī dzeltenās sēnes jau novākuši.

Dzeltenais, tu dzīvībai simbols esi,
Tāpēc tu sevī prieku un laimi nesi.
Saules gaismā zirgiem spalva mirdz,
Tādēļ tie aiz līksmes zviedz. 
http://iedvesma.jimdo.com/dzejo%C4%BCi/par-kr%C4%81s%C4%81m/

Pelēkā krāsa

Pelēka dadža poga pie svārkiem,
Pelēks zirneklis tīklu auž.
Pelēki, putekļu noklāti ceļi,
Pelēkas ēnas grāvmalās snauž.
http://www.dzeja.info/dzejolis/27833/autors_lid=745643

Sarkanā krāsa

Sarkans ugunszieds iedegas kalnā,
Sarkanās asinīs izmazgāts rīts.
Sarkanu gaismu pasmēlis saujā,
Sarkans krāsojas saulrieta zīds.
http://www.dzeja.info/dzejolis/27833/autors_lid=745643


Sarkanā, tu ugunīgākām no krāsām,
Kas manu sirdi ar mīlu piepilda.
Sarkanā, tu maigāka no krāsām,
Kura zīdainās rožlapiņās atspulguļojās.

Sarkanā, tu siltumu man dāvā
Ugunīgās dējās rotaļājoties.
Sarkana, tu manī dusmas rosini,
Kas pārvērtīsies ugunīgā bullī!
http://iedvesma.jimdo.com/dzejo%C4%BCi/par-kr%C4%81s%C4%81m/

Zaļā krāsa

Zaļš zāles stiebrs pirkstos glaužas,
Kā zaļa cerība, kur viss ir īsts.
No zaļa ciņa zaļas elsas laužas,
Un zaļā pavedienā tālums stīdz.
http://www.dzeja.info/dzejolis/27833/autors_lid=745643


Kas ir zaļš, vai tu man vari pasacīt?
Zaļa ir zāle,
Pavasarī agrā.
Zaļš ir mežs,
Naktī vistumšākajā.

Kas ir zaļš, vai tu vari man pasacīt?
Zaļa ir pļava,
Vēl neuzplaukusī.
Un arī piparmētra,
Tikko noplūktā.

Kas ir zaļš, vai tu man vari pasacīt?
Zaļo mēs redzam plaši,
Jo tā ir harmonija mūsos iekšā.
Zaļi mēs esam paši,
Jo visa dzīve vēl mums tikai priekšā.
http://iedvesma.jimdo.com/dzejo%C4%BCi/par-kr%C4%81s%C4%81m/

Zilā krāsa

Tik zilas acis zilā akā skatās,
Tik zilā ziedā piedzimst zila takts,
Zils lakts zilas sveikas pamās,
Kā zilā jūrā viļņa šļaksts.
http://www.dzeja.info/dzejolis/27833/autors_lid=745643

Zilā krāsā ir debesis,
Pieej pie atvērtā loga un paskaties.
Cik skaista ir zilā debess?

Zilā krāsā ir puķes,
Aizej uz pļavu un pavēro.
Kā bites san ap zilajām puķēm?

Zilā krāsā ir trauriņi,
Izej dārzā un tu redzēsi.
Cik skaisti lido zilie taruriņi!

http://iedvesma.jimdo.com/dzejo%C4%BCi/par-kr%C4%81s%C4%81m/

Brūnā krāsa

Brūns koka stumbrs rudens pusē
Līdz ceļiem brūnā rāvā brien,
Brūns vakars ieauj kājas kurpēs
Un brūnās saites pušķos sien.
http://www.dzeja.info/dzejolis/27833/autors_lid=745643

Baltā krāsa

No balta sniega baltas domas raisās,
No balta sniega balti sapņi dzimst,
Un baltā pasaulē kā prieka gaidās
Balti vārdi baltā dzejā grimst.
http://www.dzeja.info/dzejolis/27833/autors_lid=745643

Melnā krāsa

Melns logs kā aizdarīta sirds,
Melns plīvurs aizsedz acis.
Un melnā purvā dzērves mirst –
Melns vārds man šodien sacīts.
http://www.dzeja.info/dzejolis/27833/autors_lid=745643

Melns un balts

Melns vai balts,
Kuru no krāsām tu izvēlēsies?
Neaizmirstot, ka melns ne vienmēr ir melns
Vai balts ne vienmēr ir balts.

Balts tā ir skaita krāsa,
Bet to tik grūti ir paturēt baltu
Un ja tā nosmērējas
Cik grūti gan to ir padarīt atkal baltu?

Melns-tā ir krāsa, kas ir visapkārt mums,
Un cik bieži mēs to vēlamies aizstāt ar citu krāsu
Un brīžiem pat padarīt baltu?

Tā ir izvēle,kas mums vieniem jāveic,
Bet ja vēlies, es tev padomu došu.
Izvelies labāk pelēko,
Kas ir apvienojums abām- melnajai un baltajai!
http://iedvesma.jimdo.com/dzejo%C4%BCi/par-kr%C4%81s%C4%81m/

Inese Zandere 
„Tu lasi.” 
Tu izej no rīta uz saulainās ielas
Un atveras diena
Kā grāmata liela
Ir stariņi sīkie
Saulītes burti
Tu lasi – un gaisma ir pasaules stāsts. 
Tu skraidi pa peļķēm uz lietainās ielas
Un atveras mākoņu
Grāmata lielā
Ir lāsītes sīkās
Ūdeņu burti
Tu lasi – un lietus ir pasaules stāsts. 
Tu raugies kā tumsa iznāk uz ielas
Un atveras vakars
Kā grāmata lielā
Ir zvaigznītes sīkās
Debesu burti
Tu lasi – un nebeidzas pasaules stāsts.

Ojārs Vācietis 
„Lasīšana” 
Tev no burta uz burtu
Jālec ar acīm,
Bet rūķi ir mazi –
Tiem jālec ar abām kājām.
Un maucas uz kājām kā stīpa
Apaļais „O”. 
Un aizķeras kāja
Aiz spurainā „F”,
Un  - plakš!” – gar zemi.
Bet tā jau iet tikai no sākuma.
Vēlāk no rīta līdz vēlam vakaram
Jau var veselai pasakai


Izlēkšot cauri.

Leons Briedis 
„Burtiņš A” 
Pašā rīta agrumā
Pazuda mums burtiņš A.
Šķīrām, šķīrām grāmatā –
Neatradām burtu A.
Meklējām to istabā,
Bēniņos un pagrabā –
Kur tu esi, burtiņ A? 
Šurpu turpu pagalmā,
Pat uz ielas izskrējām –
Ķer nu vēju laukā, jā! 
Burtiņ A, klau, burtiņ A, -
Nu kā tad tā!!! 
Tikai tad, kad vakarā
Saldi nožāvājās kāds, 
Atradās mums burtiņš A.

Jāzeps Osmanis „Grāmata”
Ābece un burtnīcas
Pirmās klases solā!
Nu es neesmu vairs mazs,
Es jau eju skolā! 
Acis raugās grāmatā,
Rokas glāsta vāku:
Tagad tu man būsi tā
Kas dos prasmi, māku! 
Vienmēr tevi ņemšu līdz
Tā kā mīļu draugu.
Tev man tagad jāpalīdz,
Lai vēl lielāks augu!

Vitauts Ļūdēns
„ Kad grāmatu lasu.”
Kad par rūķīšiem lasu
Kad par rūķīšiem lasu,
Tad visa pasaule
Ir rūķīšu pasaule 
Kad par milžiem lasu,
Kad par milžiem lasu,
Tad visa pasaule
Ir milžu pasaule 
Kad par zaķiem lasu,
Kad par zaķiem lasu
Tad visa pasaule
Ir zaķu pasaule. 
Kad grāmatu lasu
Kad grāmatu lasu,
Tad tik daudz pasauļu
Pieder man.

Inese Zandere „Burtu tārpiņš.”
Rāpo, rāpo, rāpo, rāpo
Rāpo , rāpo, tārpiņš mazs
Rāpo, rāpo, rāpo, rāpo,
Kuram garšo grāmatas. 
Reiz dzīvoja kāds tārpiņš
Kas ēda grāmatas
Viņš lasīt nemācēja
Bet burtus grauza tas. 
No rīta agri brokastīs
Tārps ēda ā un bē
Tad nosnaudās vel kādu brīdi
Un nogaršoja cē. 
Kad pusdienlaikā kļuva karsts
Un apetīte klāt
Tad burtiņus no dē līdz pē
Viņš spēja notiesāt. 
Bet vakariņas ēdot
Tārps tikai jau līdz vē
Ja naktī sagribējās ēst
Tam atlika vēl zē 
Viss alfabēts nu iekšā
Bij tārpa vēderā
Un dziesmiņu par sevi
Viņš sacerēja tā: 
Rāpo, rāpo, rāpo, rāpo
Rāpo , rāpo, tārpiņš mazs
Rāpo, rāpo, rāpo, rāpo,
Kuram garšo grāmatas.

Arvīds Grigulis „Pirmā svītriņa"

Kas to būtu domājis,
Kas to būtu ticējis,
Ka šī mazā svītriņa
Ir tik traki ņikīga!
Velc tu viņu šitin tā,
Viņa atkal griežas tā.
Un, ja sānus paskatās,
Tā gandrīz vai noguļas.
Ja vēl runcis pieglaužas,
Svītra cilpā sagriežas.
Bet, ja cieši saņemas.
Iznāk tīri tā nekas.
Tici droši – labi ies,
Ja vien čakli mācīsies!

Mīļais Muris
Mazā mājiņā mitinājās mīlīgs mājdzīvnieks- Muris. Mazās meitenes mīlēja mīļo Murīti. 
"Murr, murr, murr"- mierīgais minka mēdza murmināt. Māmiņa  maigi mīļoja Murīša miega mici.
Mīloša  mīlestības melodija mājoja Murīša miteklī. Minka mierīgi miegā murrāja. 
                                                  Autors- Anita Laurena
 
Saulainais stāsts
"Spīdi spožā saulīte!"- skaistais sienāzis sauca. Sīkās skudriņas, staltais stārķis, spurainais suns sadzirdēja sienāža skumjo saucienu.
"Saulīte slēpjas."- stāstīja sienāzis, saķēris savu somiņu. Suns, skudriņas, sienāzis, stārķis sāka skaļi saukt spītīgo saulīti. 
Saule spodrināja savus stariņus. Sadzirdējusi savādos saucienus, steidzīgi sāka spīdēt spoži, spoži. Spodrinātie, skaistie stariņi spīdēja. 
Skumjās sejas sāka smaidīt. Sienāzis sāka spēcīgi saukt: "Skat, saulīte spoži spīd un silda sirdis...Skaisti!"
                                                     Autors- Anita Laurena